FacebookTwitter
Pin It

Par Kalnienu

Kalniena – agrākā Kalnamuiža – atrodas Gulbenes novada ziemeļaustrumu daļā pie robežas ar Alūksnes novadu.

Kalnamuiža senāk atradās Kalncempju (vāciski Kalnemoise, krieviski Kalncemskaja) pagastā (izveidots uz Kalnamuižas zemes 1868.gadā), kurš ietilpa Valkas aprinķī. No 1917. - 1925.gadam saukts Kalnciema pagasts. 1935.gadā pagasta platība bija 8670ha ar 1953 iedzīvotājiem. 1945.gadā Kalncempju pagastā tika izveidots Kalncempju un Kalnienas ciems, bet 1949.gadā pagasts likvidēts.  1954.gadā Stāmerienas ciemam pievienoja likvidēto Kalnienas ciemu.  1990.gadā pagastus atjaunoja. Pēc administratīvi  teritoriālajiem pārkārtojumiem bijušā pagasta DA daļa tagad iekļauta Stāmerienas pagastā.  Mūsdienās Kalniena iedzīvotāju skaita ziņā ir otra lielākā apdzīvotā vieta Gulbenes novada Stāmerienas pagastā – tā atrodas 5km attālumā no Stāmerienas, 8km no pagasta centra Vecstāmerienas un 18km no Gulbenes.

Kalnienas teritorijas robeža ar pašreizējo Kalncempju pagastu Alūksnes novadā stiepjas pa Otes silu,  robežu ar Liteni Gulbenes novadā veido Lubāniešu purvs un meži. Ar Alūksnes novada Annas pagastu dabisku robežu veido Papardes upe un mežs, bet  Kalnienas un Beļavas robeža ir Ludza sils un Ludza ezers.

Kalniena savu nosaukumu ieguvusi no tā, ka te ir daudz kalnu resp. pauguru. Vispazīstamākais ir Vēja kalns, saukts arī par Dzirnavu kalnu, pašā Kalnienas centrā. Šajā kalnā kādreiz bijušas vējdzirnavas, vēl joprojām saglabājušās to pussagruvušās sienas. Vēl Kalnienā ir Vārnu kalns, Skudru kalns, Skudruļu kalns, Magaziņu kalns, Kalēju kalns un vairāki citi lielāki un mazāki pauguri. Ir arī māju vārdi, kuru nosaukuma pamatā ir vārds kalns: Ašukalni, Mālkalni, Grantskalni, Jāņkalni, Augstkalni, Cepļakalns, Kalnāji, Kalnabānuži, Kalnacīruļi, Pakalni, Puķukalni, Jaunkalni, Smilškalni, Kļavkalns, arī māju vārds Vējakalns.

Kalnienas teritorija 12. gadsimta beigās ietilpa latgaļu Atzeles zemē. 13.-16. gadsimtā Kalniena bija Livonijas ordeņa Alūksnes komturejas sastāvdaļa.

Kalnienas centrā atrodas Kalnamuižas pils. No 1561. – 1629.gadam (poļu laikos) Kalnamuižu kopa ar Alūksni pārvaldīja stārasts jeb pārvaldnieks Tīzenhauzens. 1638.gadā Kalnamuiža piederēja Alūksnes pilsētai, un Zviedrijas karalis to piešķīra ģenerālim Gustavam Hornam, bet 1750. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete dāvāja kancleram grāfam Voroncovam, kurš savukārt to pārdeva slepenpadomniekam Oto Hermanim fon Fītinghofam.

1820.gada fon Fītinghofam līdz ar muižu piederēja 13,68 akri zemes, 1040 vīriešu un 1138 sieviešu. 1838.gadā muiža piederēja fon Voldu dzimtai un Augustam fon Tranzē, bet 1853.gadā Kalnamuiža minēta tikai kā fon Volfu dzimtas īpašums.

1880.gadā landrāts Friefrihs fon Volfs vēlējās pili pārbūvēt, taču šo ieceri izjauca barona nāve 1884.gadā. 1904.gadā pils sadzīvisku iemeslu dēļ dega, tāpēc tā tika pārbūbēta pēc arhitekta Bokslafa plāna un ieguva klasicisma stila iezīmes.

Ap 1930.gadu muižā dzīvoja divas muižkundzes – Volfu dzimtas radinieces, bet ap 1938.gadu pili no tās īpašnieka atpirka pagasts (tajā laikā Kalncempju), un ēka tika pārbūvēta skolas vajadzībam. 2004.gadā Kalnienas pamatskola tika likvidēta, Kalnamuižas pils ir tukša un pamesta.

Pie Kalnamuižas ansambļa piederēja arī oranžērija, veļas māja, stallis ar ratnīcu, aptiekas māja, noliktavas un citas ēkas.

Labi saglabājusies ir oranžērija, kas celta 19.gadsimta beigās. Ēka bijusi kolhoza „Kalniena” kantoris, tagad tā ir dzīvojamā māja un biedrības KAPO birojs. Stallis ar ratnīcu un kučiera istabu celts 19.gadsimta vidū. Tagad šeit veikals – kafejnīca „Ozolnieki”. Blakus atrodas Kalnienas tautas nams, kas celts uz zirgu manēžas pamatiem. Bijušajā muižas veļas mājā ir ierīkoti dzīvokļi. Pili ieskauj parks, kurš veidots 19.gadsimtā. Tā kā pils atrodas kalnā, tad parks veidots terasveidīgs. Parkā ir dīķis „E” burta formā (bijis arī otrs dīķis), akmens kāpnes un rotondas pamati.

No Kalnienas nāk cilvēki, kuru vārds aizskanējis tālāk Latvijā un aiz tās robežam: profesors Ēvalds Ezerietis ( veica pirmo sirds operāciju Latvijā 1958.gada 30.martā); Alfrēds Gāters (valodnieks, literatūrzinātnieks un ārsts); Vilma Greble (folkloriste); Vija Poļaka-Rikveile (dzejniece); Daina Riņķe (gleznotāja); Ilga Vanaga (keramiķe).

Kalniena šodien…

Uz 2011.gada 1.janvāri pēc Stāmerienas pagasta pārvaldes datiem Kalnienas (bijušā kolhoza „Kalniena”) teritorijā deklarēti 340 iedzīvotāji (51,8% sievietes, 48,2% vīrieši). No kuriem aptuveni 58% ir darba spējas vecumā, bet 21% līdz 18 gadiem un 21% pensionāri.

Kopš 2004.gada Kalnienā vairs nav pamatskolas, tādēļ pamata izglītību Kalnienas bērni iegūst Stāmerienas, Litenes vai Gulbenes pamatizglītības iestādēs. Tuvākā vidējās izglītības iestāde un augstākās izglītības iestādes filiale atrodas Gulbenē.

Kalnienas ciemam ir sekojošs labiekārtojums: centālā ūdensapgāde, kanalizācija, attīrīšanas iekārtas, atkritumu savākšana,  ierīkots ielu apgaismojums.

Kalnienā darbojas: bibliotēka ar interneta pieslēgumu (arī bezvadu); tautas nams (180 vietas); 5 sabierības ar ierobežotu atbildību (SIA), 20 zemnieku saimniecības un 2 biedrības.

Kalnienā darbojas Kalnienas tautas nams. Celts 1966.gadā un paredzēts 180 vietam. Tautas namā darbojas vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi un interesu grupas: Sieviešu vokālais ansamblis; Vokali instrumentala grupa „R.P.M.”; Pirmskolas vecuma bērnu deju grupa; Breikdance deju grupa „B-boy”; Līnījdeju grupa; Biedrība „KAPO”; Sporta interešu grupa „Mygon”; Galda tenisa, novusa un volejbola draugi.

1948.gada 1.aprīlī Kalnienas ciemā sāka darboties bibliotēka, kura tajās pašās telpās darbojas joprojām.  2016.gadā bibliotēkā ir reģistrēti 178 lietotāji, kas ir 59 % no Kalnienas ciema iedzīvotājiem. Apmeklētājiem ir pieejams pieprasījumam atbilstošs grāmatu krājums (4182 eks.) un plašs periodikas izdevumu klāsts (2016.gadā 26 nosaukumu izdevumi). Iedzīvotāju vajadzībām pieejami 4 datori ar interneta pieslēgumu un biroja tehnika, 2 abonētās datubāzes, kā arī konsultācijas un apmācības. 

Kalnienu šķērso Baltijā vienīgais regulāri kursējošais pasažieru šauršliežu (750mm) dzelzceļš kopš 1903.gada. Kalnienas teritorijā tam ir stacija „Kalniena” un pieturas punkts "Dunduri".

Bonus William Hill
Bonus Ladbrokes

SIF EEZ graf el2

Projekts "Nākotne Kalnienā", līguma nr.2012.EEZ/DAP/MIC/005/1/V/025 Projektu finansiāli atbalsta Islande Lihtenšteina un Norvēģija.

Šī mājas lapa ir izveidota ar Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par mājas lapas saturu atbild biedrība KAPO.

Premium Templates